Vasarsvētku draudzes Latvijā un
Bauskas Vasarsvētku draudze

Pats sākums Vasarsvētku draudzēm ir jau Jēzus laikā Vasarsvētku dienā (sk. Ap. darbu 2. nodaļu). Vēlāk kā dokumentāli fiksētas Vasarsvētku draudzes tika organizētas 20. gs. sākumā ASV. Pirms Pirmā pasaules kara Vasarsvētku kustības draudzes jau bija sastopamas visā Eiropā. Vasarsvētku kustība Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, sākotnēji neveidoja atsevišķas struktūras, bet darbojās citās reliģiskajās organizācijās, piemēram, baptistu draudzēs. Lai organizētu un attīstītu Vasarsvētku kustības darbu visā Latvijā, misionārs Dž. Grēviņs ierosināja izveidot biedrību. 1927. gada 6. septembrī Dobelē nodibināja Latvijas-Amerikas misiones biedrību. 1928. gadā biedrība sāka darbu arī Jelgavā, bet regulārus dievkalpojumus Jelgavā sāka noturēt no 1929. gada jūnija, kas tad arī uzskatāms par Jelgavas Vasarsvētku draudzes piedzimšanas laiku.

Pirmskara Latvijā līdz 1934. gadam darbojās 15 Vasarsvētku draudzes, bet kopā laika posmā līdz 1940. gadam nodibināja vairākus desmitus Vasarsvētku draudžu. Oficiāli Vasarsvētku draudzes gan nereģistrēja, taču tās nebija arī aizliegtas, to iesniegtos reģistrācijas dokumentus varas iestādes vienkārši atstāja bez tālākas virzības. Tāpēc tika dibinātas dažādas biedrības un apvienības, kas savukārt dibināja nodaļas citās pilsētās un ciemos.

1944. gadā PSRS baptisti un evaņģēliskie kristieši izveidoja vienotu savienību. Valsts vara spieda arī Vasarsvētku draudzes pievienoties šai savienībai.

Latvijā kā vienā no PSRS republikām notika līdzīgs process. Reģistrācija Vasarsvētku draudzēm tika atteikta, un tās spieda pievienoties Latvijas Baptistu draudžu savienībai. Draudzes darbojās nelegāli. Līdz ar neatkarības atjaunošanu sākās uzplauksme. Pateicoties Jelgavas Vasarsvētku draudzes aktivitātēm un ietekmei padomju gados, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības centrs pašlaik neatrodas valsts galvaspilsētā Rīgā, bet Jelgavā. Mūsdienās Latvijā ir vairāk nekā 70 Vasarsvētku draudzes.

Bauskā Vasarsvētku draudze sāka darboties 1991. gada 18. aprīlī, to dibināja Vincents Tautvaitis. Sākumā devās pie luterāņu mācītāja Žibeika, lūdzot atvēlēt dievnamu dievkalpojumiem, bet tika saņemts noraidījums. Telpas nācās īrēt citur. Draudze centās evaņģelizēt, pat noīrējot stadionu. Sēkla bija iesēta, pamazām draudze izauga līdz 100 cilvēkiem. Zviedru draudze „Arla” Bauskas Vasarsvētku draudzei uzdāvina savu namu 1995. gadā (atrodas Draudzības ielā). Tagad gan šīs koka celtnes stāvoklis ir nožēlojams, savu darījis laikazobs. Tāpēc pašlaik tiek vākti līdzekļi jauna dievnama celtniecībai.

Kā katrā draudzē, ir bijuši kritumi un kāpumi, draudze augusi un gājusi mazumā, bet Dievs vienmēr ir bijis ar mums. Arī tad, kad cilvēku kļuva mazāk, caur svētdienas skolas nodarbībām bērni atveda uz draudzi savus vecākus, jo vecāki gribēja redzēt, kas tā par draudzi, kas tā maina bērnus uz labo pusi.

Draudzes gans Vincents Tautvaitis bija jau gados, tāpēc draudzē nāca arī citi mācītāji. Līdz šī gadsimta sākumā tika nolemts braukt uz Rīgu, pievienojoties citas Vasarsvētku draudzes dievkalpojumiem, tas nebija vienkārši un noveda pie draudzes „izšķīšanas”... Bet Dieva prāts tomēr bija, lai Bauskā būtu evaņģēliska draudze, tāpēc 2010. gadā draudze sāka īrēt namu, 2010. gada 26. decembrī notika atjaunotās draudzes pirmais dievkalpojums ar jaunu ganu, tagad dodamies tikai uz priekšu, uz izaugsmi. Varbūt to darīsim kopā ar Tevi? Atnāc! Adrese: Bauskā, Rūpniecības ielā 16. Gaidīsim.

(Materiālā izmantots Ervīna Jākobsona pētījums par Vasarsvētku draudzēm Latvijā. Ja interesē vairāk: http://www.laikmetazimes.lv/2013/04/08/vasarsvetku-kustiba-un-jelgavas-vasarsvetku-draudze-1-dala-pirmas-republikas-laiks-1928-1940)