LŪGŠANAS PAMATS

Autors: Sandra Giptere - Ivanova, Ievietoja: 08-03-2019 22:36

Kad ada zeķi, vajag piecas adatas – četras zeķes formai, piektā ar ko „audzēt” adījumu. Līdzīgi kaut ko būvējot, ar vienu ķieģeli nekas nesanāks, vajag daudz un arī saistmateriālu – javu. Tikai tad iznāks zeķe vai māja.

„Pēc Dieva dotās žēlastības es kā gudrs namdaris liku pamatu, bet cits ceļ uz tā ēku. Bet katrs lai pielūko, kā viņš to ceļ. Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.” (1. kor. 3:11)

No Viņa visa gudrība un Svētā Gara vadība.

Uz ko balstīt lūgšanu? Vai uz to, kā jūtamies, vai uz lielo problēmu kalnu utt.? Pārāk dziļa un ilga „rakšanās” un emociju „malšana” var ievest pašžēlošanā, un tas nebūs produktīvi. „Ak, es nabadziņš!” nav labs pamats lūgšanai. Savukārt problēmu kalnu sātans var attēlot lielāku par pašu Dievu. „Ko manā situācijā man kāds var palīdzēt?!”

„Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.” (Mt. 6:7)

Te nekas labs nesanāks. Lai durvis atslēgtu, vajag atslēgu. Lai risinātu sarežģījumus, vajag atbildes, apsolījumus jeb solījumus palīdzēt. Te jāver Bībele un jāmeklē, kas teikts par līdzīgu situāciju, kas teikts par ienaidnieka uzbrukumiem, spaidiem, kāda vara mums pieder utt. Lai iznāktu lūgšanu „zeķe”, ar ko silti, lai iznāktu lūgšanu „māja”, jābūvē uz Dieva vārda, jo „iesākumā bija Vārds”.

 

Bauska, 2019.gada 08.marts